anticipaturus
Latin
Etymology
Future active participle of anticipō.
Participle
anticipātūrus m (feminine anticipātūra, neuter anticipātūrum); first/second declension
- about to anticipate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | anticipātūrus | anticipātūra | anticipātūrum | anticipātūrī | anticipātūrae | anticipātūra | |
| Genitive | anticipātūrī | anticipātūrae | anticipātūrī | anticipātūrōrum | anticipātūrārum | anticipātūrōrum | |
| Dative | anticipātūrō | anticipātūrō | anticipātūrīs | ||||
| Accusative | anticipātūrum | anticipātūram | anticipātūrum | anticipātūrōs | anticipātūrās | anticipātūra | |
| Ablative | anticipātūrō | anticipātūrā | anticipātūrō | anticipātūrīs | |||
| Vocative | anticipātūre | anticipātūra | anticipātūrum | anticipātūrī | anticipātūrae | anticipātūra | |