obdulcatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of obdulcō.
Participle
obdulcātus m (feminine obdulcāta, neuter obdulcātum); first/second declension
- sweetened
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | obdulcātus | obdulcāta | obdulcātum | obdulcātī | obdulcātae | obdulcāta | |
Genitive | obdulcātī | obdulcātae | obdulcātī | obdulcātōrum | obdulcātārum | obdulcātōrum | |
Dative | obdulcātō | obdulcātae | obdulcātō | obdulcātīs | obdulcātīs | obdulcātīs | |
Accusative | obdulcātum | obdulcātam | obdulcātum | obdulcātōs | obdulcātās | obdulcāta | |
Ablative | obdulcātō | obdulcātā | obdulcātō | obdulcātīs | obdulcātīs | obdulcātīs | |
Vocative | obdulcāte | obdulcāta | obdulcātum | obdulcātī | obdulcātae | obdulcāta |