neonatus
Dutch
Etymology
From Latin neonātus (“newborn”).
Noun
neonatus m (plural neonatussen or neonati, diminutive neonatusje n)
- newborn
Synonyms
- (newborn): neonaat, nieuwgeborene, pasgeborene
Latin
Etymology
Probably a New Latin coinage of Ancient Greek νέος (néos) + nātus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ne.oˈnaː.tus/, [ne.ɔˈnaː.tʊs]
Adjective
neonātus (feminine neonāta, neuter neonātum); first/second declension
- newborn
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | neonātus | neonāta | neonātum | neonātī | neonātae | neonāta | |
| Genitive | neonātī | neonātae | neonātī | neonātōrum | neonātārum | neonātōrum | |
| Dative | neonātō | neonātae | neonātō | neonātīs | neonātīs | neonātīs | |
| Accusative | neonātum | neonātam | neonātum | neonātōs | neonātās | neonāta | |
| Ablative | neonātō | neonātā | neonātō | neonātīs | neonātīs | neonātīs | |
| Vocative | neonāte | neonāta | neonātum | neonātī | neonātae | neonāta | |