necopinatus

necopinatus

Latin

Etymology

From nec + opinatus

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ne.ko.piːˈnaː.tus/, [nɛ.kɔ.piːˈnaː.tʊs]

Adjective

necopīnātus (feminine necopīnāta, neuter necopīnātum); first/second declension

1. unexpected

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	necopīnātus	necopīnāta	necopīnātum		necopīnātī	necopīnātae	necopīnāta
Genitive	necopīnātī	necopīnātae	necopīnātī		necopīnātōrum	necopīnātārum	necopīnātōrum
Dative	necopīnātō	necopīnātae	necopīnātō		necopīnātīs	necopīnātīs	necopīnātīs
Accusative	necopīnātum	necopīnātam	necopīnātum		necopīnātōs	necopīnātās	necopīnāta
Ablative	necopīnātō	necopīnātā	necopīnātō		necopīnātīs	necopīnātīs	necopīnātīs
Vocative	necopīnāte	necopīnāta	necopīnātum		necopīnātī	necopīnātae	necopīnāta

References

• necopinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• necopinatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• necopinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette