mutisks
Latvian
Etymology
From mute (“mouth”) + -isks.
Pronunciation
| (file) |
Adjective
mutisks (definite mutiskais, adverb mutiski)
- oral, verbal (expressed in actual speech)
- mutiska atbilde ― oral answer
- mutisks aicinājums ― oral summons, invitation
- mutisks ziņojums ― oral report
- vissarežģītākā no visām sabiedrībā izmantojamām zīmju sistēmām ir dabiskā valoda mutiskajā un rakstiskajā veidā ― the most complex of all systems of signs used in society is the natural language, in its oral and written form
- bija taču tikai mutiskas norunas ― it was only a verbal agreement
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mutisks
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | mutisks | mutiski | mutiska | mutiskas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | mutisku | mutiskus | mutisku | mutiskas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | mutiska | mutisku | mutiskas | mutisku | |||||
| dative (datīvs) | mutiskam | mutiskiem | mutiskai | mutiskām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | mutisku | mutiskiem | mutisku | mutiskām | |||||
| locative (lokatīvs) | mutiskā | mutiskos | mutiskā | mutiskās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||