mustelinus
Latin
Alternative forms
- mūstellīnus
Etymology
mūstēla (“weasel”) + -īnus
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /muːs.teːˈliː.nus/, [muːs̠t̪eːˈlʲiːnʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /mus.teˈli.nus/, [must̪eˈliːnus]
Adjective
mūstēlīnus (feminine mūstēlīna, neuter mūstēlīnum); first/second-declension adjective
- of a weasel, (relational) weasel
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | mūstēlīnus | mūstēlīna | mūstēlīnum | mūstēlīnī | mūstēlīnae | mūstēlīna | |
| Genitive | mūstēlīnī | mūstēlīnae | mūstēlīnī | mūstēlīnōrum | mūstēlīnārum | mūstēlīnōrum | |
| Dative | mūstēlīnō | mūstēlīnō | mūstēlīnīs | ||||
| Accusative | mūstēlīnum | mūstēlīnam | mūstēlīnum | mūstēlīnōs | mūstēlīnās | mūstēlīna | |
| Ablative | mūstēlīnō | mūstēlīnā | mūstēlīnō | mūstēlīnīs | |||
| Vocative | mūstēlīne | mūstēlīna | mūstēlīnum | mūstēlīnī | mūstēlīnae | mūstēlīna | |
References
- “mustelinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “mustelinus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- mustelinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette