minā
See also: mina, Mina, mína, miná, miña, mină, and -mina
Livonian
Alternative forms
- ma
Etymology
From Proto-Finnic *minä.
Pronunciation
- IPA(key): /minɑː/
Pronoun
minā
- I; first person pronoun, referring to the speaker
Declension
Declension of minā
| singular (ikšlug) | plural (pǟgiņlug) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīv) | minā ma | mēg meg |
| genitive (genitīv) | min | mäd |
| partitive (partitīv) | mīnda | mēḑi |
| dative (datīv) | minnõn min | mäddõn män |
| instrumental (instrumentāl) | minkõks | mädkõks |
| illative (illatīv) | minnõ minnõz | mēži |
| inessive (inesīv) | minsõ | mēši |
| elative (elatīv) | minstõ | mēšti |
See also
- sinā, sa
- tämā, ta
References
Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN