metāls
See also: metals
Latvian
Metāls
Etymology
From Ancient Greek μέταλλον (métallon, “mine, quarry, metal”), from μέταλλευειν (métalleuein, “to mine, quarry”), of unknown origin, but apparently related to μέταλλαν (métallan, “to seek after”), also of unknown origin.
Pronunciation
| (file) |
Noun
metāls m (1st declension)
- metal (a chemical element that forms metallic bonds with other metals; usually shiny, malleable and hard)
- metālu struktura ― metal structure
- metālu rūda ― metal ore
- metālu ķīmiskās īpašības ― chemical properties of metals
- sārmu metāli ― alkali metals
- sārmzemju metāli ― alkaline earth metals
- metal (material with various uses, formed either of a simple metal or of an alloy of metals with each other or with other substances)
- metāla sija ― metal beam
- melnie metāli ― ferrous (lit. black) metals, alloys
- krāsainie metāli ― non-ferrous (lit. colorful) metals, alloys
- kausēt metālu ― to melt metal
- metālu kausēšanas krāsnis ― metal melting furnaces
- metāla lietuve ― metal foundry
- metālu apstrādāšana ― metal processing
- metālu korozija ― metal corrosion
Declension
Declension of metāls (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | metāls | metāli |
| accusative (akuzatīvs) | metālu | metālus |
| genitive (ģenitīvs) | metāla | metālu |
| dative (datīvs) | metālam | metāliem |
| instrumental (instrumentālis) | metālu | metāliem |
| locative (lokatīvs) | metālā | metālos |
| vocative (vokatīvs) | metāl | metāli |
Derived terms
- dārgmetāls
- pusmetāls