abjugaturus
Latin
Etymology
Future active participle of abjugō.
Participle
abjugātūrus m (feminine abjugātūra, neuter abjugātūrum); first/second declension
- about to unyoke
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | abjugātūrus | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra | |
Genitive | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūrī | abjugātūrōrum | abjugātūrārum | abjugātūrōrum | |
Dative | abjugātūrō | abjugātūrae | abjugātūrō | abjugātūrīs | abjugātūrīs | abjugātūrīs | |
Accusative | abjugātūrum | abjugātūram | abjugātūrum | abjugātūrōs | abjugātūrās | abjugātūra | |
Ablative | abjugātūrō | abjugātūrā | abjugātūrō | abjugātūrīs | abjugātūrīs | abjugātūrīs | |
Vocative | abjugātūre | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra |