mensuratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of mēnsūrō (“measure; estimate”).
Participle
mēnsūrātus m (feminine mēnsūrāta, neuter mēnsūrātum); first/second declension
- measured, having been measured
- estimated, having been estimated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | mēnsūrātus | mēnsūrāta | mēnsūrātum | mēnsūrātī | mēnsūrātae | mēnsūrāta | |
| Genitive | mēnsūrātī | mēnsūrātae | mēnsūrātī | mēnsūrātōrum | mēnsūrātārum | mēnsūrātōrum | |
| Dative | mēnsūrātō | mēnsūrātae | mēnsūrātō | mēnsūrātīs | mēnsūrātīs | mēnsūrātīs | |
| Accusative | mēnsūrātum | mēnsūrātam | mēnsūrātum | mēnsūrātōs | mēnsūrātās | mēnsūrāta | |
| Ablative | mēnsūrātō | mēnsūrātā | mēnsūrātō | mēnsūrātīs | mēnsūrātīs | mēnsūrātīs | |
| Vocative | mēnsūrāte | mēnsūrāta | mēnsūrātum | mēnsūrātī | mēnsūrātae | mēnsūrāta | |