meitenīgs
Latvian
Etymology
From meitene (“girl, young woman”) + -īgs.
Pronunciation
| (file) |
Adjective
meitenīgs (definite meitenīgais, comparative meitenīgāks, superlative vismeitenīgākais, adverb meitenīgi)
- girly, girlish (typical or characteristic of girls, young women; reminiscent of girls, young women)
- meitenīgs izskats ― girly, girlish appearance, look
- meitenīga kautrība ― girly, girlish shyness
- meitenīgs tērps ― girly, girlish clothes
- meitenīgs smaids ― girly, girlish smile
- loma prasīja meitenīgu pievilcību, zināmu naivumu pasaulēs uzskata ― the role demanded a girlish appeal, a certain naivety of world vision
- viņai vairs nebija dzeltenīgo bizīšu, meitenīga valodīguma un slaiduma, toties daudz smagu pārdzīvojumu ― she no longer had yellow braids and a girlish talkativeness and slenderness, but (she had gone through) many heavy (= difficult) experiences
- augumā Zenta nebija par Ģirtu mazāka, bet pret vīra platajiem pleciem viņa šķita pavisam meitenīga ― Zenta was not of smaller height than Ģirts, but next to (her) husband's broad shoulders she looked definitely girlish
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of meitenīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | meitenīgs | meitenīgi | meitenīga | meitenīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | meitenīgu | meitenīgus | meitenīgu | meitenīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | meitenīga | meitenīgu | meitenīgas | meitenīgu | |||||
| dative (datīvs) | meitenīgam | meitenīgiem | meitenīgai | meitenīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | meitenīgu | meitenīgiem | meitenīgu | meitenīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | meitenīgā | meitenīgos | meitenīgā | meitenīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Related terms
- meita
- meitene, meitenīte