marginatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /mar.ɡiˈnaː.tus/, [mar.ɡɪˈnaː.tʊs]
Adjective
marginātus (feminine margināta, neuter marginātum); first/second declension
- having a border or margin
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | marginātus | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
| Genitive | marginātī | marginātae | marginātī | marginātōrum | marginātārum | marginātōrum | |
| Dative | marginātō | marginātae | marginātō | marginātīs | marginātīs | marginātīs | |
| Accusative | marginātum | marginātam | marginātum | marginātōs | marginātās | margināta | |
| Ablative | marginātō | marginātā | marginātō | marginātīs | marginātīs | marginātīs | |
| Vocative | margināte | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
Synonyms
- cinctus, limbātus
Antonyms
- ēmarginātus
Related terms
- margo, marginus, marginālis