margaritatus

margaritatus

Latin

corōna margarītāta (crown adorned with pearls)

Etymology

From margarīta (“pearl”) +‎ -ātus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /mar.ɡa.riːˈtaː.tus/

Adjective

margarītātus (feminine margarītāta, neuter margarītātum); first/second declension

1. adorned with pearls

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	margarītātus	margarītāta	margarītātum		margarītātī	margarītātae	margarītāta
Genitive	margarītātī	margarītātae	margarītātī		margarītātōrum	margarītātārum	margarītātōrum
Dative	margarītātō	margarītātae	margarītātō		margarītātīs	margarītātīs	margarītātīs
Accusative	margarītātum	margarītātam	margarītātum		margarītātōs	margarītātās	margarītāta
Ablative	margarītātō	margarītātā	margarītātō		margarītātīs	margarītātīs	margarītātīs
Vocative	margarītāte	margarītāta	margarītātum		margarītātī	margarītātae	margarītāta

Related terms

• margarīta
• margarītārius
• margarītifer
• margarītion
• margarītum

References

• margaritatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• margaritatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette