machinatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of māchinor.
Participle
māchinātus (feminine māchināta, neuter māchinātum); first/second-declension participle
- devised
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | māchinātus | māchināta | māchinātum | māchinātī | māchinātae | māchināta | |
| Genitive | māchinātī | māchinātae | māchinātī | māchinātōrum | māchinātārum | māchinātōrum | |
| Dative | māchinātō | māchinātō | māchinātīs | ||||
| Accusative | māchinātum | māchinātam | māchinātum | māchinātōs | māchinātās | māchināta | |
| Ablative | māchinātō | māchinātā | māchinātō | māchinātīs | |||
| Vocative | māchināte | māchināta | māchinātum | māchinātī | māchinātae | māchināta | |
References
- “machinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- machinatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- machinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette