abitens
Latin
Etymology
Present participle of ābītō
Participle
ābītēns m or f or n (genitive ābītentis); third declension
- departing
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | ābītēns | ābītēns | ābītentēs | ābītentia | |
| Genitive | ābītentis | ābītentis | ābītentium | ābītentium | |
| Dative | ābītentī | ābītentī | ābītentibus | ābītentibus | |
| Accusative | ābītentem | ābītēns | ābītentēs, ābītentīs | ābītentia | |
| Ablative | ābītente, ābītentī1 | ābītente, ābītentī1 | ābītentibus | ābītentibus | |
| Vocative | ābītēns | ābītēns | ābītentēs | ābītentia | |
1When used purely as an adjective.