locuturus
Latin
Etymology
Future active participle of loquor.
Participle
locūtūrus (feminine locūtūra, neuter locūtūrum); first/second-declension participle
- about to speak
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | locūtūrus | locūtūra | locūtūrum | locūtūrī | locūtūrae | locūtūra | |
| Genitive | locūtūrī | locūtūrae | locūtūrī | locūtūrōrum | locūtūrārum | locūtūrōrum | |
| Dative | locūtūrō | locūtūrō | locūtūrīs | ||||
| Accusative | locūtūrum | locūtūram | locūtūrum | locūtūrōs | locūtūrās | locūtūra | |
| Ablative | locūtūrō | locūtūrā | locūtūrō | locūtūrīs | |||
| Vocative | locūtūre | locūtūra | locūtūrum | locūtūrī | locūtūrae | locūtūra | |