litigo
See also: litigó and litigò
Italian
Verb
litigo
- first-person singular present indicative of litigare
Anagrams
- tiglio
Latin
Etymology
From līs (“a quarrel”, oblique stem: līt-) + -igō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈliː.ti.ɡoː/, [ˈlʲiːt̪ɪɡoː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ˈli.ti.ɡo/, [ˈliːt̪iɡo]
Verb
lītigō (present infinitive lītigāre, perfect active lītigāvī, supine lītigātum); first conjugation
- I dispute, quarrel.
- (law) I litigate, sue.
Conjugation
| Conjugation of lītigō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | lītigō | lītigās | lītigat | lītigāmus | lītigātis | lītigant |
| imperfect | lītigābam | lītigābās | lītigābat | lītigābāmus | lītigābātis | lītigābant | |
| future | lītigābō | lītigābis | lītigābit | lītigābimus | lītigābitis | lītigābunt | |
| perfect | lītigāvī | lītigāvistī | lītigāvit | lītigāvimus | lītigāvistis | lītigāvērunt, lītigāvēre | |
| pluperfect | lītigāveram | lītigāverās | lītigāverat | lītigāverāmus | lītigāverātis | lītigāverant | |
| future perfect | lītigāverō | lītigāveris | lītigāverit | lītigāverimus | lītigāveritis | lītigāverint | |
| passive | present | lītigor | lītigāris, lītigāre | lītigātur | lītigāmur | lītigāminī | lītigantur |
| imperfect | lītigābar | lītigābāris, lītigābāre | lītigābātur | lītigābāmur | lītigābāminī | lītigābantur | |
| future | lītigābor | lītigāberis, lītigābere | lītigābitur | lītigābimur | lītigābiminī | lītigābuntur | |
| perfect | lītigātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | lītigātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | lītigātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | lītigem | lītigēs | lītiget | lītigēmus | lītigētis | lītigent |
| imperfect | lītigārem | lītigārēs | lītigāret | lītigārēmus | lītigārētis | lītigārent | |
| perfect | lītigāverim | lītigāverīs | lītigāverit | lītigāverīmus | lītigāverītis | lītigāverint | |
| pluperfect | lītigāvissem | lītigāvissēs | lītigāvisset | lītigāvissēmus | lītigāvissētis | lītigāvissent | |
| passive | present | lītiger | lītigēris, lītigēre | lītigētur | lītigēmur | lītigēminī | lītigentur |
| imperfect | lītigārer | lītigārēris, lītigārēre | lītigārētur | lītigārēmur | lītigārēminī | lītigārentur | |
| perfect | lītigātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | lītigātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | lītigā | — | — | lītigāte | — |
| future | — | lītigātō | lītigātō | — | lītigātōte | lītigantō | |
| passive | present | — | lītigāre | — | — | lītigāminī | — |
| future | — | lītigātor | lītigātor | — | — | lītigantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | lītigāre | lītigāvisse | lītigātūrum esse | lītigārī | lītigātum esse | lītigātum īrī | |
| participles | lītigāns | — | lītigātūrus | — | lītigātus | lītigandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| lītigandī | lītigandō | lītigandum | lītigandō | lītigātum | lītigātū | ||
Derived terms
- lītigāns
- lītigātiō
- lītigātor
- lītigātus
- lītigiōsus
- lītigium
Descendants
- Italian: litigare, liticare, leticare, litiggiare
- Piedmontese: litighé
- Old Portuguese: lidear, lidar
- Galician: lidar
- Portuguese: lidar
- Spanish: lidiar
- → Catalan: litigar
- → English: litigate
- → Middle French: litigier, litiger
- → Galician: litigar
- → Portuguese: litigar
- → Spanish: litigar
References
- “litigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “litigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- litigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
Portuguese
Verb
litigo
- first-person singular present indicative of litigar
Spanish
Pronunciation
- IPA(key): /liˈtiɡo/ [liˈt̪i.ɣ̞o]
- Rhymes: -iɡo
- Syllabification: li‧ti‧go
Verb
litigo
- first-person singular present indicative of litigar