laudaturus
Latin
Etymology
Future active participle of laudō.
Participle
laudātūrus m (feminine laudātūra, neuter laudātūrum); first/second declension
- about to praise etc.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | laudātūrus | laudātūra | laudātūrum | laudātūrī | laudātūrae | laudātūra | |
| Genitive | laudātūrī | laudātūrae | laudātūrī | laudātūrōrum | laudātūrārum | laudātūrōrum | |
| Dative | laudātūrō | laudātūrae | laudātūrō | laudātūrīs | laudātūrīs | laudātūrīs | |
| Accusative | laudātūrum | laudātūram | laudātūrum | laudātūrōs | laudātūrās | laudātūra | |
| Ablative | laudātūrō | laudātūrā | laudātūrō | laudātūrīs | laudātūrīs | laudātūrīs | |
| Vocative | laudātūre | laudātūra | laudātūrum | laudātūrī | laudātūrae | laudātūra | |