lancino
Italian
Verb
lancino
- third-person plural present subjunctive of lanciare
- third-person plural imperative of lanciare
Anagrams
- cannoli
Latin
Etymology
From Proto-Indo-European *lek- (“to tear, rend”); see also Latin lacer.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈlan.ki.noː/, [ˈɫaŋ.kɪ.noː]
Verb
lancinō (present infinitive lancināre, perfect active lancināvī, supine lancinātum); first conjugation
- I rend, mangle, lacerate (tear to pieces)
Conjugation
| Conjugation of lancinō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | lancinō | lancinās | lancinat | lancināmus | lancinātis | lancinant |
| imperfect | lancinābam | lancinābās | lancinābat | lancinābāmus | lancinābātis | lancinābant | |
| future | lancinābō | lancinābis | lancinābit | lancinābimus | lancinābitis | lancinābunt | |
| perfect | lancināvī | lancināvistī | lancināvit | lancināvimus | lancināvistis | lancināvērunt, lancināvēre | |
| pluperfect | lancināveram | lancināverās | lancināverat | lancināverāmus | lancināverātis | lancināverant | |
| future perfect | lancināverō | lancināveris | lancināverit | lancināverimus | lancināveritis | lancināverint | |
| passive | present | lancinor | lancināris, lancināre | lancinātur | lancināmur | lancināminī | lancinantur |
| imperfect | lancinābar | lancinābāris, lancinābāre | lancinābātur | lancinābāmur | lancinābāminī | lancinābantur | |
| future | lancinābor | lancināberis, lancinābere | lancinābitur | lancinābimur | lancinābiminī | lancinābuntur | |
| perfect | lancinātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | lancinātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | lancinātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | lancinem | lancinēs | lancinet | lancinēmus | lancinētis | lancinent |
| imperfect | lancinārem | lancinārēs | lancināret | lancinārēmus | lancinārētis | lancinārent | |
| perfect | lancināverim | lancināverīs | lancināverit | lancināverīmus | lancināverītis | lancināverint | |
| pluperfect | lancināvissem | lancināvissēs | lancināvisset | lancināvissēmus | lancināvissētis | lancināvissent | |
| passive | present | lanciner | lancinēris, lancinēre | lancinētur | lancinēmur | lancinēminī | lancinentur |
| imperfect | lancinārer | lancinārēris, lancinārēre | lancinārētur | lancinārēmur | lancinārēminī | lancinārentur | |
| perfect | lancinātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | lancinātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | lancinā | — | — | lancināte | — |
| future | — | lancinātō | lancinātō | — | lancinātōte | lancinantō | |
| passive | present | — | lancināre | — | — | lancināminī | — |
| future | — | lancinātor | lancinātor | — | — | lancinantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | lancināre | lancināvisse | lancinātūrum esse | lancinārī | lancinātum esse | lancinātum īrī | |
| participles | lancināns | — | lancinātūrus | — | lancinātus | lancinandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| lancinandī | lancinandō | lancinandum | lancinandō | lancinātum | lancinātū | ||
References
- lancino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- lancino in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- lancino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette