laceratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of lacerō (“rend, mutilate”).
Participle
lacerātus m (feminine lacerāta, neuter lacerātum); first/second declension
- lacerated, mutilated, having been torn to pieces.
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | lacerātus | lacerāta | lacerātum | lacerātī | lacerātae | lacerāta | |
| Genitive | lacerātī | lacerātae | lacerātī | lacerātōrum | lacerātārum | lacerātōrum | |
| Dative | lacerātō | lacerātae | lacerātō | lacerātīs | lacerātīs | lacerātīs | |
| Accusative | lacerātum | lacerātam | lacerātum | lacerātōs | lacerātās | lacerāta | |
| Ablative | lacerātō | lacerātā | lacerātō | lacerātīs | lacerātīs | lacerātīs | |
| Vocative | lacerāte | lacerāta | lacerātum | lacerātī | lacerātae | lacerāta | |