kniver
Norwegian Bokmål
Noun
kniver m
- indefinite plural of kniv
Old Swedish
Etymology
From Old Norse knífr, from Proto-Germanic *knībaz.
Noun
knīver m
- knife
Declension
Declension of knīver (a-stem)
singular | plural | |||
---|---|---|---|---|
indefinite | definite | indefinite | definite | |
nominative | knīver | knīfrin | knīva(r) | knīvani(r), -ane(r) |
accusative | knīf | knīvin | knīva | knīvana |
dative | knīvi, -e | knīvinum, -enom | knīvum, -om | knīvumin, -omen |
genitive | knīfs | knīfsins | knīva | knīvanna |
Descendants
- Swedish: kniv