kakā
See also: kaka, kAkA, káka, kāka, käka, kaķa, and kākā
Latvian
Noun
kakā f
- locative singular form of kaka
Tokelauan
Etymology
Probably from Proto-Polynesian *ka (“screech”).
Pronunciation
- IPA(key): /ka.ˈkaː/
- Hyphenation: ka‧kā
Verb
kakā
- (intransitive) to express disapproval
References
- R. Simona, editor (1986) Tokelau Dictionary, Auckland: Office of Tokelau Affairs, page 148