jēdzīgs

Latvian

From jēga (“meaning, understanding, knowledge”) +‎ -īgs, with g > dz via palatalization.

(file)

jēdzīgs (definite jēdzīgais, comparative jēdzīgāks, superlative visjēdzīgākais, adverb jēdzīgi)

meaningful, common-sensical (which has meaning, which makes sense, which is not pointless, which satisfies one's common sense)
vai jums ir kāds jēdzīgs priekšlikums? ― do you have a meaningful proposal?
ubags laikam bija pamuļķis, skaitīja savus vārdiņus, un nekā jēdzīga no viņa nevarēja izzināt ― the beggar was maybe a little stupid, he recited his words, but you could not get anything meaningful from him
good, reasonable, acceptable, satisfactory
viņam gadījies jēdzīgs darbs ― he happened to have a good, reasonable job
jēdzīgos apstākļos varētu gūt labākus rezultātus ― under reasonable circumstances better results could be obtained
Helga bija pagājusi aiz līkuma un atgriezusies zināja stāstīt, ka tur ceļš esot jēdzīgāks ― Helga had gone past the turn (of the road) and after returning could tell that the way there was better
(of people) reasonable, understanding, not crazy
mūsu kaimiņš ir jēdzīgs cilvēks ― our neighbor is a reasonable person

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of jēdzīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	jēdzīgs	jēdzīgi	jēdzīga	jēdzīgas
accusative (akuzatīvs)	jēdzīgu	jēdzīgus	jēdzīgu	jēdzīgas
genitive (ģenitīvs)	jēdzīga	jēdzīgu	jēdzīgas	jēdzīgu
dative (datīvs)	jēdzīgam	jēdzīgiem	jēdzīgai	jēdzīgām
instrumental (instrumentālis)	jēdzīgu	jēdzīgiem	jēdzīgu	jēdzīgām
locative (lokatīvs)	jēdzīgā	jēdzīgos	jēdzīgā	jēdzīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—