jejunus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /i̯eːˈi̯uː.nus/, [i̯eːˈi̯uːnʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /jeˈju.nus/, [jeˈjuːnus]
Adjective
jējūnus (feminine jējūna, neuter jējūnum); first/second-declension adjective
- Alternative form of iēiūnus
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | jējūnus | jējūna | jējūnum | jējūnī | jējūnae | jējūna | |
| Genitive | jējūnī | jējūnae | jējūnī | jējūnōrum | jējūnārum | jējūnōrum | |
| Dative | jējūnō | jējūnō | jējūnīs | ||||
| Accusative | jējūnum | jējūnam | jējūnum | jējūnōs | jējūnās | jējūna | |
| Ablative | jējūnō | jējūnā | jējūnō | jējūnīs | |||
| Vocative | jējūne | jējūna | jējūnum | jējūnī | jējūnae | jējūna | |
References
- “jejunus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- jejunus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
- De Vaan, Michiel (2008), “ieiūnus”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 296