jauneklis
Latvian
Etymology
From jauns (“new, young”) + -eklis. Originally probably *jauniklis, with i > e probably under the influence of words like māceklis (“apprentice”). The original meaning was probably wider, including young animals (as is still the case in some dialects).[1]
Pronunciation
| (file) |
Noun
jauneklis m (2nd declension)
- unmarried young man
- deviņpadsmit gadus vecs būdams, viņš nebija nedz labāks, nedz sliktāks par lielāko daļu no mūsu jaunekļiem ― being nineteen years old, he was neither better nor worse than most of our young men
- pusaudži kļuva par jaunekļiem, jaunekļi nobrieda par vīriem... dzīvības koks suloja mūžam zaļš ― adolescents become young men, young men mature into men... the tree of life exuding always green (juice)
Declension
Declension of jauneklis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | jauneklis | jaunekļi |
| accusative (akuzatīvs) | jaunekli | jaunekļus |
| genitive (ģenitīvs) | jaunekļa | jaunekļu |
| dative (datīvs) | jauneklim | jaunekļiem |
| instrumental (instrumentālis) | jaunekli | jaunekļiem |
| locative (lokatīvs) | jauneklī | jaunekļos |
| vocative (vokatīvs) | jaunekli | jaunekļi |
Synonyms
- jaunietis, jauneklis
- puisis, puika, zēns
Antonyms
- jauniete
- meitene, meita
- skuķis, skuķe
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “jauneklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN