izruna
Latvian
Etymology
From iz- + runa (“speech”)
Noun
izruna f (4th declension)
- pronunciation
- ja vajadzīgs, viņi var pievienot sīkākus norādījumus par izrunu ― they may add further indications about pronunciation, as it deems necessary
- es atvainojos par savu izrunu — manas angļu valodas mācību stundas turpinās ― I am sorry for my pronunciation – my English lessons are continuing
- articulation
- accent
- lietot dialektu vai izrunu, kas ir saprotams aeronautiskajā sabiedrībā ― use a dialect or accent which is intelligible to the aeronautical community
Declension
Declension of izruna (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | izruna | izrunas |
| accusative (akuzatīvs) | izrunu | izrunas |
| genitive (ģenitīvs) | izrunas | izrunu |
| dative (datīvs) | izrunai | izrunām |
| instrumental (instrumentālis) | izrunu | izrunām |
| locative (lokatīvs) | izrunā | izrunās |
| vocative (vokatīvs) | izruna | izrunas |
Derived terms
- izrunāt
- izrunāties
- izrunājams
- izrunāšana
- izrunāšanās