izdarīgs

Latvian

From izdar(īt) (“to perform, to carry out”) +‎ -īgs (with izdarīt from iz- +‎ darīt (“to do, to make”)).

(file)

izdarīgs (definite izdarīgais, comparative izdarīgāks, superlative visizdarīgākais, adverb izdarīgi)

(of people) able, capable, active, energetic, diligent, efficient (not lazy, who carries out work to completion; also, that which expresses such qualities)
katru dienu jāseko, lai būtu kārtība, lai darbinieces būtu laipnas un izdarīgas ― every day one should make sure that there is order, that the (female) employees are friendly and efficient
izdarīgā un naskā meitene ātri vien apguva profesiju ― the diligent and agile girl quickly learned the profession
viņai pēkšņi likās, ka tas izdarīgais puisis, kurš nebaidījās neviena darba, nav nemaz tik liels un spēcīgs ― it suddenly seemed to her that that efficient, diligent boy who was not afraid of any work was not so big and strong
cienīgi izdarīgā gaitā pie galdiņa pienāk mirdzošs viesmīlis ― in a respectably diligent pace the shining (= friendly) waiter came to the table

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of izdarīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	izdarīgs	izdarīgi	izdarīga	izdarīgas
accusative (akuzatīvs)	izdarīgu	izdarīgus	izdarīgu	izdarīgas
genitive (ģenitīvs)	izdarīga	izdarīgu	izdarīgas	izdarīgu
dative (datīvs)	izdarīgam	izdarīgiem	izdarīgai	izdarīgām
instrumental (instrumentālis)	izdarīgu	izdarīgiem	izdarīgu	izdarīgām
locative (lokatīvs)	izdarīgā	izdarīgos	izdarīgā	izdarīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—