iurativus
Latin
Etymology
iūrātus (“sworn”) + -īvus (“-ive”, “pertaining to”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /juː.raːˈtiː.wus/, [juː.raːˈtiː.wʊs]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ju.raˈti.vus/, [ju.raˈtiː.vus]
Adjective
iūrātīvus (feminine iūrātīva, neuter iūrātīvum); first/second declension
- (Late Latin, literally) Of or pertaining to swearing an oath.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | iūrātīvus | iūrātīva | iūrātīvum | iūrātīvī | iūrātīvae | iūrātīva | |
| Genitive | iūrātīvī | iūrātīvae | iūrātīvī | iūrātīvōrum | iūrātīvārum | iūrātīvōrum | |
| Dative | iūrātīvō | iūrātīvō | iūrātīvīs | ||||
| Accusative | iūrātīvum | iūrātīvam | iūrātīvum | iūrātīvōs | iūrātīvās | iūrātīva | |
| Ablative | iūrātīvō | iūrātīvā | iūrātīvō | iūrātīvīs | |||
| Vocative | iūrātīve | iūrātīva | iūrātīvum | iūrātīvī | iūrātīvae | iūrātīva | |
Descendants
- Italian: giurativo