iugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of iugō.
Participle
iugātus m (feminine iugāta, neuter iugātum); first/second declension
- joined, yoked, married
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | iugātus | iugāta | iugātum | iugātī | iugātae | iugāta | |
Genitive | iugātī | iugātae | iugātī | iugātōrum | iugātārum | iugātōrum | |
Dative | iugātō | iugātae | iugātō | iugātīs | iugātīs | iugātīs | |
Accusative | iugātum | iugātam | iugātum | iugātōs | iugātās | iugāta | |
Ablative | iugātō | iugātā | iugātō | iugātīs | iugātīs | iugātīs | |
Vocative | iugāte | iugāta | iugātum | iugātī | iugātae | iugāta |
References
- iugatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers