irritaturus
Latin
Etymology
Future active participle of irrītō
Participle
irrītātūrus m (feminine irrītātūra, neuter irrītātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | irrītātūrus | irrītātūra | irrītātūrum | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūra | |
| Genitive | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūrī | irrītātūrōrum | irrītātūrārum | irrītātūrōrum | |
| Dative | irrītātūrō | irrītātūrae | irrītātūrō | irrītātūrīs | irrītātūrīs | irrītātūrīs | |
| Accusative | irrītātūrum | irrītātūram | irrītātūrum | irrītātūrōs | irrītātūrās | irrītātūra | |
| Ablative | irrītātūrō | irrītātūrā | irrītātūrō | irrītātūrīs | irrītātūrīs | irrītātūrīs | |
| Vocative | irrītātūre | irrītātūra | irrītātūrum | irrītātūrī | irrītātūrae | irrītātūra | |