intonēt

See also: intonet

Latvian

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin intonō (“to thunder, to resound”), made into a second-conjugation verb (ending -ēt).

(file)

intonēt (tr., 2nd conj., pres. intonēju, intonē, intonē, past intonēju)

(linguistics) to intonate, to produce an intonation (to pronounce a syllable, a word, a sentence etc. with a specific tonal melody)
dažādi intonēti teikumi ― variously intonated sentences
krītoši intonēta zilbe ― a syllable pronounced with falling intonation (lit. intonated fallingly)
(music) to intonate (to produce a musical piece with a certain intonation)
grūti intonētas instrumentāla tipa melodijas ― instrumental melodies with difficult intonation (lit. difficultly intonated)

conjugation of intonēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	intonēju	intonēju	intonēšu	—
2nd pers. sg.	tu	intonē	intonēji	intonēsi	intonē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	intonē	intonēja	intonēs	lai intonē
1st pers. pl.	mēs	intonējam	intonējām	intonēsim	intonēsim
2nd pers. pl.	jūs	intonējat	intonējāt	intonēsiet, intonēsit	intonējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	intonē	intonēja	intonēs	lai intonē

RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	intonējot		Present Active 1 (Adj.)		intonējošs
Past	esot intonējis		Present Active 2 (Adv.)		intonēdams
Future	intonēšot		Present Active 3 (Adv.)		intonējot
Imperative	lai intonējot		Present Active 4 (Obj.)		intonējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		intonējis
Present	intonētu		Present Passive		intonējams
Past	būtu intonējis		Past Passive		intonēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāintonē		Infinitive (nenoteiksme)		intonēt
Conjunctive 1	esot jāintonē		Negative Infinitive		neintonēt
Conjunctive 2	jāintonējot		Verbal noun		intonēšana