intonācija

intonācija

See also: intonacija and intonācijā

Latvian

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin intonātio (a Medieval Latin formation), made into a 4th-declension feminine noun ( +‎ -ācija).

Pronunciation

• IPA^(key): [intonāːtsija]

(file)

Noun

intonācija f (4th declension)

1. (linguistics) intonation (the melodic curve of an utterance that expresses part of its content)

   teikuma intonācija ― sentence intonation

   jautájuma intonácija ― question inationation

   ironiska, dusmíga, pavēloša intonācija ― ironic, hostile, commanding intonation

   nemainot vārdu kārtību, frāzei var piešķirt dažādu intonāciju un līdz ar to dažādu nozīmi ― without changing the word order, one can give a sentence various intonations and consequently also various meanings

2. (linguistics) intonation, tone (the melodic contour on a specific syllable)

   zilbes intonācija ― syllable intonation, tone

   krītošā, kāpjošā intonācija ― falling, rising tone

   stieptā intonācija ― stretched (= long high) tone

   lauztā intonācija ― broken (= glottalized) tone

   intonāciju sistēma ― tonal system

   viena no savdabīgākajām latviešu valodas fonētiskajām parādībām ir zilbes intonācija ― one of the most peculiar phonetic features of the Latvian language is syllable intonation

3. (music) intonation (the smallest part of a melody that has expressive meaning; the performance of a music piece, with voice or instrument)

   pareiza, tīra, netīra intonācija ― correct, pure, impure intonation

   simfonijas 1. daļā]valda maigi liriska noskaņa, melodijas intonācijas kļūst diatoniski noturīgas, tās struktūra dziesmai līdzīga ― in the first part of the symphony (there was) a soft lyrical mood, the melody's intonation becomes diatonically persistant, its structure similar to the song

   orķestra muzicēšanas veids izceļas ar kopējā skanīguma saliedētību, kristāltīrām intonācijām un izjustu niansējumu ― the orchestra's musical style stands out with total sound cohesion, crystal-clear intonations and (deeply) felt nuancing

4. (literature) tone, overtone (a general conceptual and emotional mood expressed in, e.g., word order, context, punctuation, etc.)

   heroiska, intīma intonācija ― heroic, intimate tone

   jaunajai rakstniecei ir noteikts epiķes talants, bagāts dažādām liriskām intonācijām ― the young (female) writer has a definite epic talent, rich with several lyrical intonations

   raksturodams cilvēku, Čehovs pārsteidzošā dažādībā rada noskaņu un intonāciju bagātību ― (when) characterizing people, Chekhov with surprising diveristy created a richness of moods and tones

Declension

Declension of intonācija (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	intonācija	—
accusative (akuzatīvs)	intonāciju	—
genitive (ģenitīvs)	intonācijas	—
dative (datīvs)	intonācijai	—
instrumental (instrumentālis)	intonāciju	—
locative (lokatīvs)	intonācijā	—
vocative (vokatīvs)	intonācija	—

Synonyms

• intonēšana

Related terms

• intonēt
• intonatīvs
• tonis

See also

• akcentuācija, akcentēšana