instratus

instratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of insternō.

Participle

īnstrātus (feminine īnstrāta, neuter īnstrātum); first/second-declension participle

1. covered

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	īnstrātus	īnstrāta	īnstrātum		īnstrātī	īnstrātae	īnstrāta
Genitive	īnstrātī	īnstrātae	īnstrātī		īnstrātōrum	īnstrātārum	īnstrātōrum
Dative	īnstrātō		īnstrātō		īnstrātīs
Accusative	īnstrātum	īnstrātam	īnstrātum		īnstrātōs	īnstrātās	īnstrāta
Ablative	īnstrātō	īnstrātā	īnstrātō		īnstrātīs
Vocative	īnstrāte	īnstrāta	īnstrātum		īnstrātī	īnstrātae	īnstrāta

References

• instratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• instratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• instratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette