instaturus
Latin
Etymology
Future active participle of īnstō (“urge”).
Participle
īnstātūrus (feminine īnstātūra, neuter īnstātūrum); first/second-declension participle
- about to urge
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnstātūrus | īnstātūra | īnstātūrum | īnstātūrī | īnstātūrae | īnstātūra | |
| Genitive | īnstātūrī | īnstātūrae | īnstātūrī | īnstātūrōrum | īnstātūrārum | īnstātūrōrum | |
| Dative | īnstātūrō | īnstātūrō | īnstātūrīs | ||||
| Accusative | īnstātūrum | īnstātūram | īnstātūrum | īnstātūrōs | īnstātūrās | īnstātūra | |
| Ablative | īnstātūrō | īnstātūrā | īnstātūrō | īnstātūrīs | |||
| Vocative | īnstātūre | īnstātūra | īnstātūrum | īnstātūrī | īnstātūrae | īnstātūra | |