inritans
Latin
Etymology
Present participle of inrītō.
Participle
inrītāns m, f, n (genitive inrītantis); third declension
- Alternative form of irrītāns
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | inrītāns | inrītāns | inrītantēs | inrītantia | |
| Genitive | inrītantis | inrītantis | inrītantium | inrītantium | |
| Dative | inrītantī | inrītantī | inrītantibus | inrītantibus | |
| Accusative | inrītantem | inrītāns | inrītantēs, inrītantīs | inrītantia | |
| Ablative | inrītante, inrītantī1 | inrītante, inrītantī1 | inrītantibus | inrītantibus | |
| Vocative | inrītāns | inrītāns | inrītantēs | inrītantia | |
1When used purely as an adjective.