inretio
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /inˈreː.ti.oː/, [ɪnˈreː.ti.oː]
Verb
inrētiō (present infinitive inrētīre, perfect active inrētīvī, supine inrētitum); fourth conjugation
- Alternative form of irrētiō
Inflection
| Conjugation of inretio (fourth conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | inrētiō | inrētīs | inrētit | inrētīmus | inrētītis | inrētiunt |
| imperfect | inrētiēbam | inrētiēbās | inrētiēbat | inrētiēbāmus | inrētiēbātis | inrētiēbant | |
| future | inrētiam | inrētiēs | inrētiet | inrētiēmus | inrētiētis | inrētient | |
| perfect | inrētīvī | inrētīvistī | inrētīvit | inrētīvimus | inrētīvistis | inrētīvērunt, inrētīvēre | |
| pluperfect | inrētīveram | inrētīverās | inrētīverat | inrētīverāmus | inrētīverātis | inrētīverant | |
| future perfect | inrētīverō | inrētīveris | inrētīverit | inrētīverimus | inrētīveritis | inrētīverint | |
| passive | present | inrētior | inrētīris, inrētīre | inrētītur | inrētīmur | inrētīminī | inrētiuntur |
| imperfect | inrētiēbar | inrētiēbāris, inrētiēbāre | inrētiēbātur | inrētiēbāmur | inrētiēbāminī | inrētiēbantur | |
| future | inrētiar | inrētiēris, inrētiēre | inrētiētur | inrētiēmur | inrētiēminī | inrētientur | |
| perfect | inrētītus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | inrētītus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | inrētītus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | inrētiam | inrētiās | inrētiat | inrētiāmus | inrētiātis | inrētiant |
| imperfect | inrētīrem | inrētīrēs | inrētīret | inrētīrēmus | inrētīrētis | inrētīrent | |
| perfect | inrētīverim | inrētīverīs | inrētīverit | inrētīverimus | inrētīveritis | inrētīverint | |
| pluperfect | inrētīvissem | inrētīvissēs | inrētīvisset | inrētīvissēmus | inrētīvissētis | inrētīvissent | |
| passive | present | inrētiar | inrētiāris, inrētiāre | inrētiātur | inrētiāmur | inrētiāminī | inrētiantur |
| imperfect | inrētīrer | inrētīrēris, inrētīrēre | inrētīrētur | inrētīrēmur | inrētīrēminī | inrētīrentur | |
| perfect | inrētītus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | inrētītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | inrētī | — | — | inrētīte | — |
| future | — | inrētītō | inrētītō | — | inrētītōte | inrētiuntō | |
| passive | present | — | inrētīre | — | — | inrētīminī | — |
| future | — | inrētītor | inrētītor | — | — | inrētiuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | inrētīre | inrētīvisse | inrētītūrus esse | inrētīrī | inrētītus esse | inrētītum īrī | |
| participles | inrētiēns | — | inrētītūrus | — | inrētītus | inrētiendus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| inrētīre | inrētiendī | inrētiendō | inrētiendum | inrētītum | inrētītū | ||
References
- inretio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers