inmutatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of inmūtō (“change, alter”).
Participle
inmūtātus m (feminine inmūtāta, neuter inmūtātum); first/second declension
- Alternative form of immūtātus
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | inmūtātus | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |
| Genitive | inmūtātī | inmūtātae | inmūtātī | inmūtātōrum | inmūtātārum | inmūtātōrum | |
| Dative | inmūtātō | inmūtātae | inmūtātō | inmūtātīs | inmūtātīs | inmūtātīs | |
| Accusative | inmūtātum | inmūtātam | inmūtātum | inmūtātōs | inmūtātās | inmūtāta | |
| Ablative | inmūtātō | inmūtātā | inmūtātō | inmūtātīs | inmūtātīs | inmūtātīs | |
| Vocative | inmūtāte | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |