infirmatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of īnfirmō (“weaken, enfeeble”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.firˈmaː.tus/, [ĩː.fɪrˈmaː.tʊs]
Participle
īnfirmātus m (feminine īnfirmāta, neuter īnfirmātum); first/second declension
- weakened, enfeebled, having been deprived of strength
- invalidated, disproven, having been disputed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfirmātus | īnfirmāta | īnfirmātum | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmāta | |
| Genitive | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmātī | īnfirmātōrum | īnfirmātārum | īnfirmātōrum | |
| Dative | īnfirmātō | īnfirmātae | īnfirmātō | īnfirmātīs | īnfirmātīs | īnfirmātīs | |
| Accusative | īnfirmātum | īnfirmātam | īnfirmātum | īnfirmātōs | īnfirmātās | īnfirmāta | |
| Ablative | īnfirmātō | īnfirmātā | īnfirmātō | īnfirmātīs | īnfirmātīs | īnfirmātīs | |
| Vocative | īnfirmāte | īnfirmāta | īnfirmātum | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmāta | |