infestatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of īnfestō (“molest, attack”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.feːsˈtaː.tus/, [ĩːfeːs̠ˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /in.fesˈta.tus/, [iɱfesˈt̪äːt̪us]
Participle
īnfēstātus (feminine īnfēstāta, neuter īnfēstātum); first/second-declension participle
- troubled, molested, having been disturbed
- attacked, injured, destroyed, having been impaired
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfēstātus | īnfēstāta | īnfēstātum | īnfēstātī | īnfēstātae | īnfēstāta | |
| Genitive | īnfēstātī | īnfēstātae | īnfēstātī | īnfēstātōrum | īnfēstātārum | īnfēstātōrum | |
| Dative | īnfēstātō | īnfēstātō | īnfēstātīs | ||||
| Accusative | īnfēstātum | īnfēstātam | īnfēstātum | īnfēstātōs | īnfēstātās | īnfēstāta | |
| Ablative | īnfēstātō | īnfēstātā | īnfēstātō | īnfēstātīs | |||
| Vocative | īnfēstāte | īnfēstāta | īnfēstātum | īnfēstātī | īnfēstātae | īnfēstāta | |
References
- infestatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)