indurescens
Latin
Etymology
Present participle of indūrēscō
Participle
indūrēscēns m, f, n (genitive indūrēscentis); third declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | indūrēscēns | indūrēscēns | indūrēscentēs | indūrēscentia | |
| Genitive | indūrēscentis | indūrēscentis | indūrēscentium | indūrēscentium | |
| Dative | indūrēscentī | indūrēscentī | indūrēscentibus | indūrēscentibus | |
| Accusative | indūrēscentem | indūrēscēns | indūrēscentēs, indūrēscentīs | indūrēscentia | |
| Ablative | indūrēscente, indūrēscentī1 | indūrēscente, indūrēscentī1 | indūrēscentibus | indūrēscentibus | |
| Vocative | indūrēscēns | indūrēscēns | indūrēscentēs | indūrēscentia | |
1When used purely as an adjective.