induratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of indūrō (“make hard”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.duːˈraː.tus/, [ɪn.duːˈraː.tʊs]
Participle
indūrātus m (feminine indūrāta, neuter indūrātum); first/second declension
- hardened, having been made hard
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | indūrātus | indūrāta | indūrātum | indūrātī | indūrātae | indūrāta | |
| Genitive | indūrātī | indūrātae | indūrātī | indūrātōrum | indūrātārum | indūrātōrum | |
| Dative | indūrātō | indūrātō | indūrātīs | ||||
| Accusative | indūrātum | indūrātam | indūrātum | indūrātōs | indūrātās | indūrāta | |
| Ablative | indūrātō | indūrātā | indūrātō | indūrātīs | |||
| Vocative | indūrāte | indūrāta | indūrātum | indūrātī | indūrātae | indūrāta | |
References
- induratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- induratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- induratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette