indignaturus
Latin
Etymology
Future active participle of indignor
Participle
indignātūrus m (feminine indignātūra, neuter indignātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | indignātūrus | indignātūra | indignātūrum | indignātūrī | indignātūrae | indignātūra | |
| Genitive | indignātūrī | indignātūrae | indignātūrī | indignātūrōrum | indignātūrārum | indignātūrōrum | |
| Dative | indignātūrō | indignātūrae | indignātūrō | indignātūrīs | indignātūrīs | indignātūrīs | |
| Accusative | indignātūrum | indignātūram | indignātūrum | indignātūrōs | indignātūrās | indignātūra | |
| Ablative | indignātūrō | indignātūrā | indignātūrō | indignātūrīs | indignātūrīs | indignātūrīs | |
| Vocative | indignātūre | indignātūra | indignātūrum | indignātūrī | indignātūrae | indignātūra | |