indefinitus
Latin
Etymology
From in- (“not”, “un-”, negative prefix) + dēfīnītus (“definite”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.deː.fiːˈniː.tus/, [ɪn.deː.fiːˈniː.tʊs]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /in.de.fiˈni.tus/, [in.de.fiˈniː.tus]
Adjective
indēfīnītus (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum); first/second declension
- (Late Latin) indefinite
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | indēfīnītus | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta | |
| Genitive | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnītī | indēfīnītōrum | indēfīnītārum | indēfīnītōrum | |
| Dative | indēfīnītō | indēfīnītae | indēfīnītō | indēfīnītīs | indēfīnītīs | indēfīnītīs | |
| Accusative | indēfīnītum | indēfīnītam | indēfīnītum | indēfīnītōs | indēfīnītās | indēfīnīta | |
| Ablative | indēfīnītō | indēfīnītā | indēfīnītō | indēfīnītīs | indēfīnītīs | indēfīnītīs | |
| Vocative | indēfīnīte | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta | |
Descendants
- English: indefinite
- Italian: indefinito
- Portuguese: indefinido
- Romansch: indefinit
- Spanish: indefinido
References
- indefinitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- indefinitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette