incenatus

incenatus

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /in.keːˈnaː.tus/, [ɪŋ.keːˈnaː.tʊs]

Adjective

incēnātus (feminine incēnāta, neuter incēnātum); first/second declension

1. without having dined
2. fasting

Declension

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	incēnātus	incēnāta	incēnātum		incēnātī	incēnātae	incēnāta
Genitive	incēnātī	incēnātae	incēnātī		incēnātōrum	incēnātārum	incēnātōrum
Dative	incēnātō	incēnātae	incēnātō		incēnātīs	incēnātīs	incēnātīs
Accusative	incēnātum	incēnātam	incēnātum		incēnātōs	incēnātās	incēnāta
Ablative	incēnātō	incēnātā	incēnātō		incēnātīs	incēnātīs	incēnātīs
Vocative	incēnāte	incēnāta	incēnātum		incēnātī	incēnātae	incēnāta

References

• incenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• incenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette