imploraturus
Latin
Etymology
Future active participle of implōrō.
Participle
implōrātūrus m (feminine implōrātūra, neuter implōrātūrum); first/second declension
- about to entreat
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | implōrātūrus | implōrātūra | implōrātūrum | implōrātūrī | implōrātūrae | implōrātūra | |
| Genitive | implōrātūrī | implōrātūrae | implōrātūrī | implōrātūrōrum | implōrātūrārum | implōrātūrōrum | |
| Dative | implōrātūrō | implōrātūrae | implōrātūrō | implōrātūrīs | implōrātūrīs | implōrātūrīs | |
| Accusative | implōrātūrum | implōrātūram | implōrātūrum | implōrātūrōs | implōrātūrās | implōrātūra | |
| Ablative | implōrātūrō | implōrātūrā | implōrātūrō | implōrātūrīs | implōrātūrīs | implōrātūrīs | |
| Vocative | implōrātūre | implōrātūra | implōrātūrum | implōrātūrī | implōrātūrae | implōrātūra | |