impetraturus
Latin
Etymology
Future active participle of impetrō.
Participle
impetrātūrus m (feminine impetrātūra, neuter impetrātūrum); first/second declension
- about to accomplish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | impetrātūrus | impetrātūra | impetrātūrum | impetrātūrī | impetrātūrae | impetrātūra | |
| Genitive | impetrātūrī | impetrātūrae | impetrātūrī | impetrātūrōrum | impetrātūrārum | impetrātūrōrum | |
| Dative | impetrātūrō | impetrātūrae | impetrātūrō | impetrātūrīs | impetrātūrīs | impetrātūrīs | |
| Accusative | impetrātūrum | impetrātūram | impetrātūrum | impetrātūrōs | impetrātūrās | impetrātūra | |
| Ablative | impetrātūrō | impetrātūrā | impetrātūrō | impetrātūrīs | impetrātūrīs | impetrātūrīs | |
| Vocative | impetrātūre | impetrātūra | impetrātūrum | impetrātūrī | impetrātūrae | impetrātūra | |