immarginatus
Latin
Etymology
From in- (“not”) + marginātus (“having a border or margin”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /im.mar.ɡiˈnaː.tus/, [ɪm.mär.ɡɪˈnäː.t̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /im.mar.d͡ʒiˈna.tus/, [im.mɑr.d͡ʒiˈnɑː.t̪us]
Adjective
immarginātus (feminine immargināta, neuter immarginātum); first/second-declension adjective
- (New Latin) without a distinct border, margin, or rim
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | immarginātus | immargināta | immarginātum | immarginātī | immarginātae | immargināta | |
| Genitive | immarginātī | immarginātae | immarginātī | immarginātōrum | immarginātārum | immarginātōrum | |
| Dative | immarginātō | immarginātō | immarginātīs | ||||
| Accusative | immarginātum | immarginātam | immarginātum | immarginātōs | immarginātās | immargināta | |
| Ablative | immarginātō | immarginātā | immarginātō | immarginātīs | |||
| Vocative | immargināte | immargināta | immarginātum | immarginātī | immarginātae | immargināta | |
See also
- ēmarginātus
References
- A Primer of Botanical Latin with Vocabulary, Cambridge; New York, N.Y.; Melbourne; Madrid; Cape Town; Singapore; São Paulo; Delhi; Mexico City: Cambridge University Press, may 2013, →ISBN, page 214