humaturus
Latin
Etymology
Future active participle of humō
Participle
humātūrus m (feminine humātūra, neuter humātūrum); first/second declension
- about to bury
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | humātūrus | humātūra | humātūrum | humātūrī | humātūrae | humātūra | |
| Genitive | humātūrī | humātūrae | humātūrī | humātūrōrum | humātūrārum | humātūrōrum | |
| Dative | humātūrō | humātūrae | humātūrō | humātūrīs | humātūrīs | humātūrīs | |
| Accusative | humātūrum | humātūram | humātūrum | humātūrōs | humātūrās | humātūra | |
| Ablative | humātūrō | humātūrā | humātūrō | humātūrīs | humātūrīs | humātūrīs | |
| Vocative | humātūre | humātūra | humātūrum | humātūrī | humātūrae | humātūra | |