albomarginatus
Latin
Etymology
New Latin; from albus (“white”) + marginatus (“bordered”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /al.bo.mar.ɡiˈnaː.tus/, [aɫ.bɔ.mar.ɡɪˈnaː.tʊs]
Adjective
albomarginātus (feminine albomargināta, neuter albomarginātum); first/second declension
- having a white border or margin
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | albomarginātus | albomargināta | albomarginātum | albomarginātī | albomarginātae | albomargināta | |
| Genitive | albomarginātī | albomarginātae | albomarginātī | albomarginātōrum | albomarginātārum | albomarginātōrum | |
| Dative | albomarginātō | albomarginātō | albomarginātīs | ||||
| Accusative | albomarginātum | albomarginātam | albomarginātum | albomarginātōs | albomarginātās | albomargināta | |
| Ablative | albomarginātō | albomarginātā | albomarginātō | albomarginātīs | |||
| Vocative | albomargināte | albomargināta | albomarginātum | albomarginātī | albomarginātae | albomargināta | |