albicaturus
Latin
Etymology
Future active participle of albicō.
Participle
albicatūrus m (feminine albicatūra, neuter albicatūrum); first/second declension
- about to whiten
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | albicatūrus | albicatūra | albicatūrum | albicatūrī | albicatūrae | albicatūra | |
| Genitive | albicatūrī | albicatūrae | albicatūrī | albicatūrōrum | albicatūrārum | albicatūrōrum | |
| Dative | albicatūrō | albicatūrae | albicatūrō | albicatūrīs | albicatūrīs | albicatūrīs | |
| Accusative | albicatūrum | albicatūram | albicatūrum | albicatūrōs | albicatūrās | albicatūra | |
| Ablative | albicatūrō | albicatūrā | albicatūrō | albicatūrīs | albicatūrīs | albicatūrīs | |
| Vocative | albicatūre | albicatūra | albicatūrum | albicatūrī | albicatūrae | albicatūra | |